Roberts Krūze (1992 – 2011)
Lai gan pirmajā brīdi Roberts man šķita tāds kluss un nosvērts, toreiz – 2006. gada decembrī Laucienē, ENP4 - iepzīstot viņu nedaudz dziļāk atklājas jautra un mīlestības pilna dvēsele. Atceros, kad bija jādodas palīdzēt, kopā pie tantiņas devāmies rijatā – Roberts, Nils un es. Iepriekšējo nakti tā īsti nebijām gulējuši, jo bija cītīgi novuss jāspēlē, bet puši braši turējās un tantei dārzā nokaltušos ābeļu zarus izzāģēja. Atceros ka Roberts mūs ar Nilu izjokoja un uztaisīja mums aukstu kafiju, tad gan viņš smējās, jo tantiņas klātbūtnē jau neliesi ārā. Nācās izdzert un vēl pēc tam ar kafijas biezumainu smaidu uzsmaidīt. Roberts pats par sevis izjokošanu neļaunojās, kad nolēmam ar Nilu atdarīt par kafijas biezumiem, no rīta pieceļoties izkrāšļotam ar kosmētiku kā ziemassvētku eglītei Robis teica : “Tagad būšu meiteņu magnēts!” Tad paķēra smaržu pudelīti un piepūta Nila jaku ar tām. Smējāmies. Citiem šī jokošanās liktos aizskaroša vai liktos ka tā būtu necieņa vienam pret otru – mums tad tas bija jautri. Sapratāmies, kā jau jaunieši – caur smiekliem un amzierēšanos. Atminos, kad pēc neilga laika tikāmies jau nākošā seminārā ENP 5 – Jelgavā, tad kosmētika netika taupīta un jau atkal kāds pamodās no rīta ar ūsām, vai “mellu aci”. Domāju ka šīs nelielās atmiņas maz ko pasaka par Robertu bet man viņš vienmēr paliks atmiņā smaidīgs un jautrs.
Ir grūti pieņem to, ka Dievs lemj tik īsu dzīvi cilvēkam, kurš vēl pat īsti dzīvot nav sācis. Bet Dieva prāts ir neizdibināms un varens – viņš lieki dzīvības neatņem.
Lūgsim par Roberta dvēseli, par Viņa mieru – par dzīvošanu mūžīga dzīvībā.
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” [Jņ. 5:24]
“Kā gans Viņš ganīs Savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī un sargās avju mātes.” [Jes. 40:11]
“Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” [Atkl.gr. 21:3-4]
Izsakām līdzjūtību Roberta Krūzes ģimenei, radiem, draugiem, tuviniekiem…
—
ENP dalībnieku vārdā
LELB JN Liepājas diecēzes koordinatore
Rasa
Viņš bija feins čalīts. Miers ar viņu.